Trauksme un panikas lēkmes

Foto

Paaugstināta trauksme, sociālā trauksme, agorafobija un panikas lēkmes ir bieži sastopami traucējumi. Tie ir novēršami, tas nozīmē - risinājums ir iespējams! Kognitīvi biheiviorālā terapija ir pasaulē plaši atzīta pieeja trauksmes traucējumu novēršanā.

Katrs cilvēks savas dzīves laikā ir piedzīvojis paaugstinātu trauksmi,  reaģējot uz tādiem vai citādiem notikumiem. Panikas lēkmes piedzīvo salīdzinoši mazāks cilvēku skaits. Nereti trauksmes traucējumus dēvē par veģetatīvo distoniju, jo ir līdzīga simptomātika.

Avots:http://www.lailasprakse.lv/kognitivi-biheiviorala-terapija/panikas-lekmes-un-trauksme-agorafobija-sociala-fobija 

Izjust stresu, paaugstinātu trauksmi, uztraukties par kaut ko, raizēties, - patiesībā tās ir normālas cilvēka rekcijas, viena no dzīves sastāvdaļām. Piemērotā veidā un vietā visi šie stāvokļi darbojas kā sava veida aizsardzība un pielāgošanās situācijai. Būtu dīvaini, ja bīstamā  situācijā cilvēks nekādā veidā nereaģētu. Šādās situācijās jebkurš cilvēks kļūst modrāks, reaģē ātrāk, savukārt, nomierinās lēnām un pakāpeniski.  Līdzsvarots, sociāli adaptējies cilvēks relatīvi vieglāk un ātrāk spēj pārdzīvot satraucošus notikumus.

Ko nozīmē paaugstināta trauksme? Kā atšķiras trauksme no panikas?

Paaugstinātas trauksmes gadījumā notiek izmaiņas bioķīmiskā līmenī, īpaši veģetatīvajā nervu sistēmā - tieši tāpēc nereti šo simptomu kopumu dēvē par veģetatīvo distoniju. Kas mainās bioķīmiskā līmenī? Piemēram, paaugstinās serotonīna līmenis, kas ir pretēji, kā tas ir pie depresijas epizodēm, paaugstinās adrenalīns, lai arī nav tiešas briesmu situācijas.

Paaugstinātas trauksmes gadījumā tiek izjusta ļoti liela spriedze, tāvar būt arī ļoti izteikta un neizturama – panika, rodas somatiski traucējumi, izmainās domāšana, pazeminās pašvērtējums, tiek ietekmēta cilvēka sociālā dzīve.

Viens no trauksmes traucējumu veidiem ir ģeneralizēta trauksme. Tā ir vispārēja, ilgstoša un noturīga trauksmes sajūta, kas nav saistīta ar ārējās vides apstākļiem. Ģeneralizētās trauksmes simptomi var būt dažādi, raksturīgākie ir muskuļu un kustību sasprindzinājums, paaugstināta veģetatīvās nervu sistēmas darbība (dauzās sirds, drebuļi, svīšana u.tml.), saspringtas gaidas vai priekšnojauta par to, ka notiks kaut kas slikts, miega traucējumi.

Ja trauksmes līmenis palielinās, tad simptomi kļūst sevišķi izteikti, tiem klāt pievienojas bailes pazaudēt kontroli pār savu ķermeni un prātu (bailes nomirt vai sajukt prātā), tad šādas izpausmes sauc par panikas lēkmi.

Panikas lēkmes ir relatīvi īslaicīgas trauksmes epizodes (aptuveni 10 - 30 minūtes, reizēm ilgāk), tomēr ar ļoti izteiktu simptomātiku. Bieži rodas negaidīti jeb spontāni, cilvēks piedzīvo vairākus ļoti nepatīkamus fiziskās (sirdsklauves, drebuļi, svīšana) un psihiskās (izmisums, bezpalīdzība, savas garīgās veselības apšaubīšana) sfēras simptomus. Panikas lēkmēm atkārtojoties (biežāk 1-2 reizes nedēļā, reizēm katru dienu), cilvēks sāk dzīvot bailēs un neziņā par nākošo lēkmi, sāk pasliktināties dzīves kvalitāte.

Kā tas izpaužas fizioloģiski jeb kas notiek ķermenī un prātā?

Kādā apdraudējuma brīdī rodas bailes, kas izpaužas kā uztraukums. Apdraudējums – šeit minēti daži piemēri - braukšana sabiedriskajā transportā vai tikai domas par to, atbildēšana uz e–pastu, saruna ar kādu cilvēku, utml. Šajā brīdī adrenalīna daudzums asinīs palielinās, un parādās uztraukuma fiziskie simptomi, kas nepieciešami, lai varētu rīkoties kritiskā situācijā. Līdzīgi ir pie reālām briesmām, piem., tuvojas draudīgs suns, pie kājām nokrīt lāstekas, mašīna uz brīdi zaudē kontroli. Lai piegādātu vairāk skābekļa, sirds sitās biežāk – sirds dauzās, palielinās asins pieplūde smadzenēm, paaugstināta spiediena dēļ sāk sāpēt galva, rodas karstuma viļņi, dunoņa ausīs, elpošana kļūst biežāka, un šķiet, ka trūkst skābekļa, grūti elpot, rodas kamols kaklā, palielinās muskuļu tonuss, radot drebuļus, stīvumu pakausī un kakla rajonā, sasprindzinājumu un muskuļu sāpes. Saistībā ar asiņu pārvietošanos, palēninās gremošana – mute izkalst, grūti kaut ko norīt, paliek nelaba dūša, gribas vemt, un sāk sāpēt vēders vai arī tas "griežās". Turklāt, cilvēkam var būt sajūta, ka tas viss notiek gandrīz vienlaicīgi un izplatās ļoti ātri.
Secinājums - arī iedomātu briesmu gadījumā ķermenis reaģē tieši tāpat, kā reālu briesmu gadījumā! Iemācoties saprast/kontrolēt savu domu saturu, jo tieši domas veido konkrētas sajūtas, iespējams novērst jeb nepieļaut iedomātās bīstamās situācijas sekas. Saprast/kontrolēt domas nav vienkārši, jo ikdienā mēs reti domājam par to, par ko domājam, turklāt visas domas, īpaši par kādu bīstamību, šķiet tik ļoti ticamas un neapšaubāmas. Šādas domas ir daudz, tās spēcīgi un ātri iedarbojas - tās ir automātiskās negatīvās domas, pieņēmumi. Nereti tās sauc par kļūdainajām domām vai kļūdainajiem pieņēmumiem, kuriem, seko konkrēta reakcija (emocionālā vai  somatiskā). Vairāk par kļūdainajiem pieņēmumiem lasi šeit: http://kbt.lv/lat/raksti/kludaino_pienemumu_veidi


Kā diagnosticē panikas lēkmi?

Pēc psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas (DSM-IV), par panikas lēkmi sauc pēkšņas intensīvas bailes vai diskomfortu savienojumā ar vismaz 4 vai vairāk sekojošos simptomus, izslēdzot medikamentu vai vielu lietošanas rezultātā radītos simptomus vai kādus somatisku saslimšanu (slimību). Minētie simptomi sākas pēkšņi, intensitāti sasniedzot aptuveni 10 minūšu laikā.

Raksturīgie simptomi:

- paātrināta sirdsdarbība, paātrināts pulss;
- pastiprināta svīšana;
- drebuļi, trīcēšana;
- gaisa trūkuma sajūta, aizdusa;
- apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, kamols kaklā, paātrināta elpošana (hiperventilācija);
- sāpes un diskomforts kreisajā krūškurvja pusē;
- slikta dūša vai cits ar gremošanas orgāniem saistīts diskomforts (piem., bieža vajadzība apmeklēt tualeti);
- galvas reibšanas sajūta, nestabilitāte, viegluma sajūta galvā vai stāvoklis pirms ģībšanas;
- derealizācija (nerealitātes sajūta), depersonalizācijas izjūta (grūti apzināties, sajust sevi);
- bailes sajukt prātā vai izdarīt kādu nekontrolētu rīcību;
- bailes nomirt;
- tirpšanas, sastinguma vai durstīšanas sajūta (piemēram, rokas un kājas kļūst aukstas);
- karstuma vai aukstuma viļņi.

Bieži vien, piedzīvojot pirmo panikas lēkmi, cilvēks to nemaz nesaista ar paaugstinātu trauksmi, bet pieņem, ka cieš no kādas slimības un ir piedzīvojis kādas slimības izpausmes. Piemēram, pārcietis infarktu vai saindējies ar pārtikas produktiem. Izjūtot tik spilgtus fiziskos simptomus, parasti palīdzība tiek meklēta pie ģimenes ārsta vai citiem ārstiem speciālistiem, lai precizētu diagnozi. Ir ļoti būtiski veikt izmeklējumus, lai pārliecinātos par iespējamo diagnozi un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu. 

Nerodot apstiprinājumu kādai slimībai, laika gaitā uzkrājot pieredzi par simptomu izpausmēm, nepastāvību un pēkšņajām izpausmēm, cilvēki palīdzību meklē pie psihiskās veselības speciālistiem un nereti uzsāk medikamentu antidepresantu vai trankvilizatoru lietošanu. Daudziem cilvēkiem medikamentu lietošana būtiski uzlabo dzīves kvalitāti, tomēr nereti cilvēki izmanto arī alternatīvās metodes, piemēram, homeopātiju, apzinātības un relaksācijas prakses, u.c. Lai atbrīvotos no trauksmes traucējumu simptomiem vai tos būtiski mazinātu, nereti nepieciešams apvienot medikamentozo terapiju ar psihoterapiju, vai izmantot tikai vienu vai otru. 

Nepatīkamajām sajūtām periodiski turpinoties, cilvēks pamazām sāk sašaurināt savu dzīves telpu - mazāk iziet sabiedrībā, izvairās no braukšanas sabiedriskā transportā, izvēlas mierīgāku nodarbošanos, baidās bez pavadoņa iziet no mājas, reizēm atsakās no mācībām, pārtrauc strādāt, utml. Arī šie, kopā ar nepatīkamajiem simptomiem, ir kritēriji, lai meklētu palīdzību!

Panikas lēkmes vai panikas lēkmēm līdzīgus stāvokļus var piedzīvot ciešot arī no citiem trauksmes traucējumiem, piemēram:

- sociālā trauksme (bailes, nepatīkamas sajūtas atrodoties sabiedriskās vietās, piem., veikalā, teātrī, uz ielas, u.c.);

- agorafobija (bailes iziet ārpus mājas);

- veģetatīvā distonija.

Ko tie nozīmē un kā šos traucējumus atšķirt?
Pēc slimību klasifikatora SSK-10 trauksme, veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīva disfunkcija, agorafobija, sociālā fobija, utml. norādītas kā „Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi”- tas izskaidro to, kāpēc minētajiem traucējumiem ir līdzīgi simptomi.

Avots: http://www.lailasprakse.lv/kognitivi-biheiviorala-terapija/panikas-lekmes-un-trauksme-agorafobija-sociala-fobija

Tēmas: Trauksme panikas lēkmes veģetatīvā distonija agorafobija

Par autoru: Laila Kalniņa

Foto

Esmu sertificēta kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite. Sniedzu profesionālu palīdzību pieaugušajiem un bērniem, kuri cieš no dažādiem trauksmes traucējumiem, piemēram, panikas lēkmēm, sociālās trauksmes, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem (OKT), veģetatīvās distonijas, kā arī depresijas, miega traucējumiem un citām grūtībām. Nereti risināmo problēmu loks ietver attiecību jautājumus, pašvērtējuma stiprināšanu vai kādas traumatiskas pieredzes pārstrādāšanu. Sekojot līdzi jaunākajām psihoterapijas metodēm un papildinot savas zināšanas, darbā izmantoju arī shēmu terapijas pieeju un apzinātības praksi. 

Papildus informācija: www.lailasprakse.lv