Palīdzība hronisku sāpju un somatisko sūdzību gadījumos*

Foto

*nepieciešama  ārsta konsultācija  vai ārsta norīkojums uz psihoterapiju 

Pēdējo desmitgažu laikā, kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir kļuvusi par vienu no efektīvākajām psihoterapijas metodēm, atvieglojot hroniskas sāpes. Pierādījumi par efektivitāti, mazinot sāpes un ar sāpēm saistītās problēmas , tiek atklāti zinātniskajos pētījumos ik gadu .

       Pēc Amerikas Savienoto valstu statistikas, aptuveni 100 miljoni ASV pieaugušo iedzīvotāju cieš no hroniskām sāpēm (Medicīnas institūts, 2011), ko ietekmē gan bioloģiskie, gan psiholoģiskie, gan sociālie faktori un sāpju optimālai ārstēšanai nepieciešama starpdisciplināra pieeja (Ehde, Dillworth, & Turner, 2014).

          Domājot par hronisko sāpju izpratni psihoterapijā, sākotnēji jāpiemin jau 1960 -tajos gados izstrādātā ‘’Vārtu kontroles’’ teorija (Gate control theory of pain , Melzack & Wall, 1965), kas skaidro, cik būtiska ir saistība starp ‘’prātu’’ un smadzeņu darbību sāpju pieredzē.
          Nākamā būtiskā ietekme sāpju izpratnē ir psihologa Vilberta Fordisa ( Fordyce , 1976) idejām saistībā ar iemācīšanās teorijas principiem un operanto nosacījuma refleksu veidošanos sāpju gadījumā, sociālo un vides faktoru kontekstā. Balstoties uz šiem principiem ir saprotams, ka ārstēšanas plānu nepieciešams paplašināt , pievēršot uzmanību arī ‘’sāpju uzvedībai’’ - , piemēram , klibošanai, izvairīšanās uzvedībai u.c. Būtiski ir pastiprināt un veidot ‘’veselīgo ‘’uzvedību.
Daudzos pētījumos apstiprināts, bailes no sāpēm ( sāpju katastrofizācija , ruminēšana, subjektīvi uztverta nespēja kontrolēt sāpes) ir cieši saistītas ar augstāku fizisko un psihosociālu disfunkciju , pat pēc depresijas un sāpju kontroles ((Edwards, Cahalan,Mensing, Smith, & Haythornthwaite, 2011, kā minēts pEhde, Dillworth & Turner, 2014).
Kopējai izpratnei , autori skaidro , ka tad , kad esam’’ ievainoti’ ( kaut kas sāp, ir diskomforts), smadzenes interpretē signālu par bojājumu un mēs uztveram sāpes. Cik ļoti tās ietekmēs, ir atkarīgs vai ‘’vārti ir atvērti vai slēgti ‘’, kas, savukārt, atkarīgs, cik daudz informācijas par bojāto ( sāpošo vietu) saņem smadzenes .
         Negatīvās domas vai negatīva situācijas interpretācija ‘’atver’’ vārtus, kas ļauj vairāk sāpju informācijai nonākt galvas smadzenēs, bet pozitīvās (vai reālistiskās domas , realitātes pieņemšana) ‘’aizver vārtus’’ un ierobežo informāciju saistībā ar sāpēm .
         Tātad kopumā ir iespējams ‘’sāpju signālus’’ pastiprināt, ierobežot vai pat bloķēt ceļā uz galvas smadzenēm.
Būtiski , ka patstāvīgi pievērsta uzmanība sāpēm , tur ‘’atvērtus vārtus ‘’ , kā arī brīžos, kad esam garlaikoti , vai nenodarbināti, lielāka iespēja novērot sāpju palielināšanos.Tas nenozīmē , ka nevajag atpūsties, bet ir būtiski neinterpetēt šo katastrofiski. Savukārt, ja esam aizņemti vai iesaistīti pozitīvās aktivitātēs, sāpes varam izjust mazāk.
         Tas skaidrojams ar to , ka cita informācija konkurē ar informāciju no traumas reģiona un ‘’aizver vārtus’’.
         Sensorā informācija arī var ‘’aizvērt vārtus’’ .To droši vien esat novērojuši , kad, piemēram, tiek sasista kāja, tad sāpes mazliet mazinās, ja paberzējam sasisto vietu . ... Tas skaidrojams ar to , ka mazāks informācijas apjoms, kas saistīts ar sāpošo vietu , nonāk smadzenēs.

Kas atver vārtus ?

• Fiziskais līmenis :Deģeneratīvas izmaiņas, muskuļu saspringums, atkarību izraisošo vielu lietošana
• Kognitīvi : uzmanība uz sāpēm, domas par sāpju nekontrolējamību , uzskati par sāpēm kā mistisku, šausminošu pieredzi
• Emocionāli : Depresija, bailes / trauksme, dusmas
• Aktivitātes: Pārāk daudz vai pārāk maz aktivitātes, nepilnvērtīgs uzturs un cita neveselīga uzvedību, nelīdzsvarotība starp darbu, sociālo dzīvi un atpūtu
• Uzvedība : vājš sociālais atbalsts no ģimenes un draugiem, apkārtējo pārlieku koncentrācija uz sāpēm , vai apkārtējo pārlieku aprūpējoša uzvedība saistībā ar sāpēm

Faktori , kas uztur bažas par veselību
• Patstāvīga spriedze, uzbudinājums
• Uzmanības fokuss , kas patstāvīgi vērst uz problēmzonu
• Izvairīšanās uzvedība
• Simptomu , medicīnisko izmeklējumu kļūdaina interpretācija vai kļūdaini pieņēmumi par tiem

Kas aizver vārtus?

• Fiziskais līmenis : zāles, cita veida atbilstoša medicīniskā palīdzība, samazināta muskuļu spriedze
• Kognitīvi: uzmanības novēršanas vai ārējs uzmanības fokuss, domas par to , ka ir iespējama kontrole pār sāpēm, uzskati par sāpēm kā paredzamu un pārvaldāmu stāvokli
• Emocionāli : emocionālā stabilitāte, relaksācija un mierīgs noskaņojums
• Aktivitāte :Atbilstoša fiziskā aktivitāte, pozitīvi, veselīgi ieradumi, līdzsvars starp darbu, atpūtu un sociālajām aktivitātēm
• Sociālais atbalsts no citiem, veselīga apkārtējo attieksme un iesaistīšanās, iedrošinājums no citiem, lai saglabātu mērenu aktivitātes līmeni ( Otis, 2007).

KBT ( kognitīvi biheivorālās terapijas ) iespējas hronisku sāpju gadījumā variē atkarībā no sāpju un citu simptomu specifikas.
          Būtiski ir līdzsvarot to, kā cilvēks sevi uztver ( reizēm ir domas par sevi kā par bezpalīdzīgu, vāju ) un veicināt kontroli par sāpēm un no jauna iesaistīties dzīves aktivitātēs.
Ir vairāki galvenie komponenti KBT procesā hronisku sāpju gadījumā , tai skaitā:
• Izvērtēšana – konsultācijas ar ārstu, izmeklējumi, psiholoģiskā izpēte
• Kognitīvā pārstrukturēšanu (mācīšanās, kā atpazīt kognitīvās kļūdas un mainīt negatīvās domas, pārliecības, pieņēmumus saistībā ar sāpēm un kontroli pār tām )
• Relaksācijas apmācību (piemēram, elpošanas un vizualizācijas vingrinājumi , progresīvā muskuļu relaksācija)
• Mācīties kā kļūt t aktīvam bez ‘’pārcenšanās ‘’
• mājasdarbi , kas izstrādāti , lai samazinātu izvairīšanos no aktivitātēm un atjaunotu veselīgāku, aktīvāku dzīvesveidu

Kopumā jūs varat sagaidīt:
Pašnovērošanas uzdevumus , uzvedības eksperimentus , kognitīvās tehnikas, darbu ar raizēšanos (ruminēšanu ) un citas uzvedības vai kognitīvās tehnikas atbilstoši klienta gadījuma konceptualizācijai

Ieskats somatiskās problēmās , kur ir iespējams darbs ar psiholoģiskajiem aspektiem un kur KBT efektivitāte ir pierādīta:
1.Problēmas , kur var identificēt fizioloģisko funkciju traucējumus
• Kairināto zarnu sindroms
• Hipertonija
• Tiki
• Astma
• Miega traucējumu
• Ēšanas traucējumi
• Psoriāze
• U.c.
2.Problēmas ar simptomu uztveri
• Hipohondrija
• Veģetatīvā distonija
• Hronsikās sāpes
• Dismorfofobija
• U.c.
3. Dažādi traucējumi
• Galvas sāpes
• Neirozes
• Vestibulārie simptomi
• U.c. (Hawton , Salkovskis, Kirk, & Clark, 1989)

KBT 3.vilņa pieejas darbā ar hroniskām sāpēm ir apzinātības prakse ( mindfulness ) un līdzjūtības terapija ( self compassion therapy )

Izmantotā literatūra :
Ehde, D. M., Dillworth, T. M., & Turner, J. a. (2014). Cognitive-behavioral therapy for individuals with chronic pain: Efficacy, innovations, and directions for research. American Psychologist, 69(2), 153–166. http://doi.org/10.1037/a0035747
Hawton, K., Salkovskis, P. M., Kirk, J., & Clark, D. M. (1989). Cognitive behaviour therapy for psychiatric problems: A practical guide. Oxford medical publications.
Otis, J. D. ( 2007) .Managing Chronic Pain : A Cognitive-behavioral Therapy Approach. Oxford University Press,

Tēmas: sāpes hroniskas sāpes veģetatīvā distonija galvas sāpes miega traucējumi ēšanas traucējumi kognitīvi biheiviorālā terapija

Par autoru: Ilona Krone

Foto

 Mana izglītība ir doktora grāds klīniskajā psiholoģjā un esmu sertificēta kognitīvi biheiviorālā terapeite. Papildus izglītība ir  shēmu terapijā .

Ir ilgstoša praktiskā darba pieredze kā klīniskajam psihologam dažādās Rīgas Domes institūcijās un  Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra Dienas stacionārā strādājot gan individuāli gan grupās, kā arī Medicīnas sabiedrībā ARS. Pēdējo gadu darba fokuss vairāk orientēts uz klientu konsultēšanu saistībā ar depresiju, paniku, veģetatīvo distoniju, trauksmi, OKT un personības traucējumiem, izmantojot kognitīvi biheiviorālās terapijas pieeju, shēmu terapiju, dialektisko terapiju un apzinātības praksi. Regulāri papildinu zināšanas starptautiskās konferencēs un darba grupās.Vadu seminārus organizācijās.

Kopš 2014. gada,  paralēli praktiskajam darbam, Latvijas Universitātē pasniedzu lekciju kursu„Neiropsiholoģija” un asistēju Janam Praško ( Čehija )  jauno KBT terapeitu apmācībā. 

Šobrīd apgūstu apzinātības praksi ( mindfulness) sadarbībā ar Lietuvas Medicīnas institūtu un Lietuvas apzinātības prakses asociāciju .

Kopš  2017 . gada,  esmu Kognitīvi biheiviorālās terapijas supervizoru apmācībā .