Kādu mērķi man uzstādīt, lai es būtu patiesi laimīgs?

Foto

Laimīgu Jauno gadu! Laimīgu Jauno gadu!
Laikam nav nevienas izplatītākas vēlmes kā vēlme būt laimīgam. Mēs visi to gribam, visi pēc tā tiecamies. Jaunajā gadā vēlam viens otram laimi, bet paši sev savukārt uzstādām dažādus mērķus, apņemšanās un solījumus. Mērķi ir svarīgi, bez mērķa grūti kaut ko sasniegt, tie dod jēgu, virzību mūsu ikdienai.

Laimīgu Jauno gadu! Laimīgu Jauno gadu!
Laikam nav nevienas izplatītākas vēlmes kā vēlme būt laimīgam. Mēs visi to gribam, visi pēc tā tiecamies. Jaunajā gadā vēlam viens otram laimi, bet paši sev savukārt uzstādām dažādus mērķus, apņemšanās un solījumus. Mērķi ir svarīgi, bez mērķa grūti kaut ko sasniegt, tie dod jēgu, virzību mūsu ikdienai.
Taču pēdējos gadus pamanu, ka, dzirdot kādu ar lielu entuziasmu ziņojam par saviem jaunā gada mērķiem, es pati diez ko lielu entuziasmu neizjūtu, dažkārt pat gribas pasmaidīt. Un ne jau tāpēc, ka lielais vairums jaungada apņemšanos neizdzīvo līdz martam, nē, arī viens mēnesis vai viena diena ceļā uz mērķa sasniegšanu ir ieguvums. Vienkārši esmu pamanījusi, ka ļoti bieži cilvēki uzstāda vienu mērķi, lai gan patiesībā cer panākt kaut ko citu. Piemēram, apņemas nomest 6 kg, klusībā cerot, ka tas uzlabos attiecības. Dabūt paaugstinājumu vai labāk apmaksātu darbu, lai justos iederīgāk starp saviem draugiem vai paziņām. Noskriet maratonu, jo tikai tā varu noticēt, ka man ir gribasspēks. Iegūt otru augstāko izglītību, lai nejustos tik nekompetents. Uzstādot šādus mērķus, var nomest lieko svaru, var gūt panākumus karjerā, sportā un iegūt kāroto izglītību.
Taču nekas no tā nepalīdzēs sajusties apmierinātākam ar attiecībām, justies akceptētam starp draugiem, noticēt, ka esmu spēcīgs vai kompetents. Kādēļ? Tādēļ, ka viena universāla vajadzība, kas ir visu šo dziļāko mērķu pamatā, ir vajadzība justies pieņemtam – apzināties, ka esmu gana labs un citi mani akceptē tādu, kāds esmu, neatkarīgi no tā, vai esmu fiziski labākajā formā un noskaņojumā vai arī esmu tikko piedzīvojis neveiksmi vai pieļāvis kļūdu.
Kad cilvēkiem uzdod jautājumu nevis par to, kas tavuprāt Tevi padarīs laimīgu, bet lūdz atcerēties – kad Tu esi juties/-usies patiesi laimīgs/-a, tad bieži vien atbildes skan – “kad biju kopā ar draugiem”, “kad darīju lietas, ko izbaudu”, “kad sajutos brīvs, jo biju starp savējiem”. Citiem vārdiem – lielākoties laimīgi jūtamies tad, kad jūtamies pieņemti. Un patiesībā, vairums no mums to pat intuitīvi apzinās, taču lielākoties neprotam atrast īstās uzvedības stratēģijas, kas patiešām ļautu šo vajadzību apmierināt, pat gluži otrādi.

Piemēram, es varu būt pārliecināta, ka es citiem patīku, jo visu izdaru nevainojami. VISU! Nu, un, protams, tas nozīmē, ka, ja gribu citiem patikt, man viss ir jāizdara nevainojami. Piemēram, mājai ir jābūt ideāli tīrai un kārtīgai - vienmēr. Un tā arī ir – es tīru un spodrinu. Varbūt bieži jūtos nogurusi, toties draugi un vīrs atzīst, ka esmu lieliska saimniece un apbrīno manu prasmi tik daudz ko paveikt nevainojami. Vai es jūtos laimīga? Grūti saprast, jo īsti nav laika, lai apstātos un saprastu, kā jūtos. Tik daudz kas jāizdara, un nedrīkst kļūdīties! Vai es jūtos pieņemta? Galīgi, nē, jo esmu pārliecināta, ka, ja apstāšos un kaut ko neizdarīšu tik nevainojami, tad citiem vairs nepatikšu, viņi pat varbūt novērsīsies no manis. Paradoksāli, bet, jo vairāk es cenšos iegūt “pieņemšanas sajūtu”, jo tālāka tā kļūst. Gluži vienkārši, ja mums ir nācies kaut ko darīt, kaut kādā veidā nopelnīt citu cilvēku mīlestību un pieņemšanu, mēs nespējam noticēt, ka mūs mīlēs un pieņems arī tad, ja to nedarīsim. Bet tieši to mēs patiesībā visvairāk kārojam – sajust, ka mūs pieņem tieši tādus, kādi esam.
Padomā par kādu cilvēku, kuru Tu mīli. Vai, ja šis cilvēks kļūdās, piedzīvo neveiksmi, ir dusmīgs vai bēdīgs, Tu viņu mīli mazāk? Parasti atbilde ir – protams, ka nē. Tomēr liekas ļoti bailīgi šo patiesību attiecināt pašam uz sevi. Taču, ja vēlies gan izaicinošu mērķi, gan arī paaugstināt pašvērtējumu un sajusties pieņemts, tad pamēģini šajā gadā iet tieši šo riskanto ceļu! Pārbaudi, kas notiek, ja kādu reizi izdari citādāk, nekā esi ieradis. Kā citi reaģē, ja neesi visu sestdienu veltījusi beršanai un spodrināšanai? Kā Tu pati tad jūties?
Kāds mērķis var palīdzēt sajusties laimīgam? Ļoti bieži tāds, kur nākas darīt tieši pretējo tam, ko esam nodomājuši. Tikai tādā veidā varam iegūt apstiprinājumu, ka nudien mani mīl un pieņem tādu, kāds esmu. Ja vēlies šogad ieguldīt pūles sava pašvērtējuma stiprināšanā, uzzini vairāk par šo tēmu http://www.intellego.lv/lv/jaunumi/ka_sadraudzeties_ar_sevi_pasvertejums_un_ka_to_stiprinat

Tēmas: pašvērtējums laime mērķi

Par autoru: Maruta Freimane (Ludāne)

Foto

Es esmu sertificēta psihoterapeite kognitīvi-biheiviorālajā terapijā, klīniskā un organizāciju psiholoģe, LKBTA valdes locekle. Esmu ieguvusi doktora grādu klīniskajā psiholoģijā. Vadu un strādāju kā psihoterapeite Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas centrā Intellego. Strādāju ar klientiem, kuriem ir depresija, sociālā trauksme, panikas lēkmes, dažādas fobijas un citas grūtības. Sniedzu arī attīstības konsultācijas vadītājiem un vadu treniņus grupām un komandām par stresa pārvaldīšanu, mērķu sasniegšanu, komunikāciju un citām tēmām. Es lasu kursus par treniņu vadību organizācijās un Kognitīvo un uzvedības terapiju Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa Universitātes maģistrantūras studentiem.