Fiziskās aktivitātes un stress
Evolucionāri mūsu organisms ir attīstījies tā, lai būtu gatavs reaģēt uz stresu ārējā vidē (piemēram, kāda plēsīga zvēra uzbrukumu), fiziski cīnoties ar to vai bēgot. Diemžēl nozīmīgākie stresa izraisītāji mūsdienās vairumam no mums ikdienā neprasa reaģēt uz tiem fiziskā veidā, drīzāk būt mentāli aktīvam, saglabāt mieru un nosvērtību.
avots: http://www.intellego.lv/blogs/fiziskas_aktivitates_un_stress
Neizreaģētas stresa reakcijas ilgtermiņā kaitē mūsu organismam, tāpēc tieši fiziskās aktivitātes ir un paliek visvienkāršākais un efektīvākais stresa mazināšanas veids. Pēc fiziskās aktivitātes organisms atgriežas savā dabiskā līdzsvara stāvoklī. Aktivitātes samazina tādus fiziskās veselības riskus kā augsts asinsspiediens, aptaukošanās, sirds asinsvadu saslimšanas, uzlabo hormonālās un imūnsistēmas funkcionēšanu, paaugstina enerģijas līmeni. Līdz ar to organisms gluži vienkārši ir izturīgāks, mazāk ikdienā nogurst un spēj ātrāk atgūties pēc stresa situācijām.
Fiziskās aktivitātes caur organisma fizioloģiskiem procesiem ietekmē arī mūsu emocionālās reakcijas. Fiziskas nodarbības stimulē endorfīnu (laimes hormons) atbrīvošanos, līdz ar to, tiek mazināts stresa līmenis un uzlabojas garastāvoklis. Ir pierādīts, ka cilvēki, kas cieš no depresijas vai citām ar stresu saistītiem traucējumiem pamana uzlabojumus pēc aerobiskām aktivitātēm; tāpat ir apstiprināts, ka tiem, kas regulāri iesaistās fiziskās aktivitātēs, ir zemāks negatīvu emociju līmenis, mazāk parādās somatiskie simptomi, depresijas simptomi un pesimistisks skatījums uz dzīvi kopumā, kā arī ir nozīmīgi augstāks pozitīvu emociju līmenis un pašefektivitātes izjūta (pārliecība par savu spēju tikt galā ar dažādām dzīves situācijām).
Patiesībā fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz stresa reakcijām norit ne vien caur fizioloģiskiem, bet arī psiholoģiskiem procesiem. Piemēram, sports var būt labs veids kā novērst ar stresu saistītās domas, tas attur no pārlieku fokusēšanās uz negatīvo, var palīdzēt paskatīties uz stresa situāciju no cita redzes leņķa. Līdz ar to var teikt, ka fiziskās aktivitātes uzlabo ne vien mūsu fizisko labsajūtu, bet arī ļauj sakārtot domas, „skaidrāk paskatīties uz dzīvi”.
Daudzi sporta veidi (piemēram, komandas sporta spēles)ir arī labs socializēšanās veids, un, protams, pozitīvās emocijas, ko gūstam no sociālā atbalsta savukārt palīdz veiksmīgāk tikt galā ar ikdienas stresu.
Ne pārāk bieži uzsvērts tiek tas, cik nozīmīga ir sporta ietekme uz mūsu pārliecību par savām spējām. Ja esam spējuši noskriet krosa distanci, iemest grozu basketbolā vai apguvuši karate, tas paaugstina arī mūsu kopējo kontroles izjūtu pār savu dzīvi, līdz ar to arī potenciālās stresa situācijas vairs neliekas tik biedējošas un daudz mazākā mērā mūs ietekmē (Ja jau es spēju nobraukt ar slēpēm no šī kalna, tad nākamās nedēļas pārrunas ar vadību patiešām ir sīkums!).
Kur, kā un cik daudz sportot, patiešām ir katra paša izvēle. Svarīgākais, lai izvēlētā fiziskā aktivitāte sagādātu prieku un patiku – tad tās pozitīvais efekts dubultosies, un, protams, šādas aktivitātes arī ir daudz vieglāk veikt regulāri, nekā tādas ko darām ar sakostiem zobiem. Literatūrā bieži tiek minētas 30 minūtes mērenas fiziskas regulāras slodzes, lai stabilizētu un nostiprinātu fizisko un psiholoģisko veselību ilgtermiņā, bet visdrīzāk katrs pats vislabāk var sajust, kāds fizisko aktivitāšu līmenis ir visatbilstošākais.
Sporta veidi var būt patiešām dažādi – vairāk uz izaicinājumu, sacensību, un tam sekojošu spēcīgu emociju izlādi orientēti (hokejs, basketbols, bokss) vai arī vairāk meditatīvas darbības, kas ļauj fokusēties uz noteiktu ritmu, elpošanu, savām domām (maratons, peldēšana, joga) vai varbūt aktivitātes, kurās galvenais ir savstarpēja sadarbība (dejošana, piemēram). Visdrīzāk katram ir iespējams atrast savu sportošanas veidu.
Uzsākot kādu sporta programmu vai apņemoties veikt regulāras fiziskās aktivitātes, līdzīgi, kā citās jomās, svarīgi ir uzstādīt reālistiskus mērķus. Ja nolemsiet iemācīties špagatu nedēļas laikā vai skriet 2 stundas katru vakaru, ja pirms tam vienīgā fiziskā aktivitāte jums bija ceļš no dzīvokļa līdz mašīnai, šādas apņemšanās visdrīzāk cietīs neveiksmi, un arī jūs varat ātri atmest ar roku sportošanai. Daudz labāk ir izvēlēties savai fiziskajai sagatavotībai atbilstošu slodzi un līdz ar mazām uzvarām iegūt arī pārliecību par sevi.
avots: http://www.intellego.lv/blogs/fiziskas_aktivitates_un_stress
Tēmas: sports stress fiziskās aktivitātes un stress
Par autoru: Maruta Freimane - Brēdermane
Dr.psych., sertificēta kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un supervīzore, sertificēta klīniskā psiholoģe ar pārrauga tiesībām, sertificēta konsultatīvā un darba un organizācijas psiholoģe.
Doktora grāds klīniskajā psiholoģijā, Latvijas Universitāte. Kognitīvi biheiviorālās psihoterapeites kvalifikācija, ODYSSEA International CBT Institute; papildus mācības Shēmu terapijā, ReAttach metodē u.c.; sertifikāts darbam ar Vudkoka – Džonsona kognitīvo spēju testu.
Strādā ar individuāliem klientiem ar depresiju, trauksmes traucējumiem (panikas lēkmēm un veģetatīvo distoniju, sociālo trauksmi, fobijām u.c.), dusmu menedžmentu, pašvērtējumu; komunikācijas un emociju vadības prasmju attīstīšanu; sniedz attīstības konsultācijas vadītājiem u.c.; vada grupas un treniņus.
Vada gan individuālās, gan grupu kognitīvi biheiviorālās terapijas supervīzijas un klīnisko psihologu pārraudzības nodarbības.
Pieredze Konsultāciju un Krīzes centros; nepilnu desmit gadu pieredze augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmumā “Amrop”. Pasniedzēja LU un RSU. Vairāku zinātnisko publikāciju autore un grāmatu līdzautore.