Raksti
Atbalsta programma „STOP 4-7”
Laura Pirsko
Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas uzsāk dalībnieku atlasi atbalsta programmai „STOP 4-7”. Programma paredzēta ģimenēm, kas audzina 4-7 gadus vecus bērnus ar uzvedības problēmām.
Atbalsta programma veidota balstoties uz līdzīgu ārvalstu programmu veiksmīgu pieredzi, kā arī tā aprobēta Latvijas kultūrvidē un ir zinātniski pierādīta tās efektivitāte (bērnu uzvedības problēmas samazinās, palielinās bērnu sociālās prasmes, un līdz ar to viņi labāk pielāgojās videi, vecāki un skolotāji iemācās izmantot veiksmīgākas un situācijai atbilstošākas audzināšanas stratēģijas).
Programma „STOP 4-7” ietver:
- izvērtēšanas nodarbības;
- 10 pilnas dienas grupu nodarbības bērniem jeb sociālo prasmju treniņš (viena nodarbība nedēļā – provizoriski pirmdienās no 9.00 – 14.00, 10 nedēļas no aprīļa līdz jūnijam);
- 10 vakara nodarbības vecākiem (provizoriski pirmdienās no 16.00 – 18.00);
- 4 nodarbības ar bērnu pedagogiem (provizoriski trešdienās no 15.00 - 18.00).
- individuāls atbalsts bērniem, vecākiem un/vai pedagogiem atbilstoši vajadzībām.
Nodarbības notiks Privātā pirmsskolas izglītības iestādē „Mazulītis Rū”, Mārupē, Zeltrītu ielā 26. Nodarbības vadīs pieredzējuši un speciāli apmācīti psihologi. Programmas izmaksas: izvērtēšanas nodarbības 60 EUR, dalība programmā 920 EUR (maksāšanu var veikt pa daļām).
Lai pieteiktos dalībai programmā, lūgums rakstīt uz e-pasta adresi: programma.stop@gmail.com vai zvanot uz tālr. nr. 29699563 (Laura Pirsko), tālr. nr. 22303250 (Inese Lapsiņa). Pieteikšanās līdz š.g. 17.martam.
Kādu mērķi man uzstādīt, lai es būtu patiesi laimīgs?
Maruta Freimane - Brēdermane
Laimīgu Jauno gadu! Laimīgu Jauno gadu!
Laikam nav nevienas izplatītākas vēlmes kā vēlme būt laimīgam. Mēs visi to gribam, visi pēc tā tiecamies. Jaunajā gadā vēlam viens otram laimi, bet paši sev savukārt uzstādām dažādus mērķus, apņemšanās un solījumus. Mērķi ir svarīgi, bez mērķa grūti kaut ko sasniegt, tie dod jēgu, virzību mūsu ikdienai.
GRIBU MAINĪTIES. VAI TAS IR IESPĒJAMS?
Maruta Freimane - Brēdermane
Man ir ļoti zems pašvērtējums. Vai to var mainīt? Ar šādu vai līdzīgu pieteikumu klienti nereti nāk uz pirmo konsultāciju pie psihoterapeita. Pat, ja kāds par psiholoģiju neinteresējas it nemaz, tad tomēr noteikti būs dzirdējis vārdu pašvērtējums, un zinās, ka tieši tas vainojams visās cilvēku nedienās.
Avots: www.intellego.lv
BAILES
Maruta Freimane - Brēdermane
Sirds traki dauzās, sviedri līst, rokas dreb…BAIL! Kādēļ vispār piedzīvojam bailes, un kādēļ tās izpaužas tik ļoti nepatīkamā veidā?
Apzinātības prakse*- kognitīvi biheiviorālās terapijas 3.vilnis
Ilona Krone
*(angliski — mindfulness, no pali valodas vārda „sati” - „atcerēties”)
Kognitīvi biheiviorālā terapija ir viena no nedaudzajām uz zinātniskajiem pierādījumiem balstītajām terapijām. Tās jaunā ēra – apzinātības prakse (mindfulness) ir pasaulē atzīta un strauji attīstās kā psiholoģiskās palīdzības metode. To izstrādājis ASV zinātnieks Džons Kabat- Zinns 1979. gadā, lai palīdzētu klientiem mazināt stresu un tā ‘’pavadoņus’’- nezināmas etioloģijas sāpes, bezmiegu, depresiju, trauksmi un daudzus citus nevēlamus simptomus. Lai arī apzinātība balstās uz vairāk kā 2500 gadu senās budisma meditācijas tradīcijām, šobrīd tā pēc savas būtības ir uz pieradījumiem balstīta (pētījumi izmatojot magnētisko rezonansi u.c.)nozīmīga intervences metode.
KO VAR SAGAIDĪT NO KOGNITĪVI BIHEIVIORĀLĀS TERAPIJAS?
Maruta Freimane - Brēdermane
Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija (KBT) ir strukturēta īstermiņa terapija, kas virzīta uz konkrētu terapijas mērķu uzstādīšanu un sasniegšanu. Terapeits palīdz apgūt un praktizēt jaunus reakcijas veidus, ne vien konsultācijas laikā, bet arī ārpus tās. Tādā veidā ātrāk tiek atrisinātas reālās grūtības, kas traucē ikdienas dzīvē.
avots:http://www.intellego.lv/blogs/kognitivi_biheiviorala_terapija_-_ko_no_tas_sagaidit
Palīdzība hronisku sāpju un somatisko sūdzību gadījumos*
Ilona Krone
*nepieciešama ārsta konsultācija vai ārsta norīkojums uz psihoterapiju
Pēdējo desmitgažu laikā, kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir kļuvusi par vienu no efektīvākajām psihoterapijas metodēm, atvieglojot hroniskas sāpes. Pierādījumi par efektivitāti, mazinot sāpes un ar sāpēm saistītās problēmas , tiek atklāti zinātniskajos pētījumos ik gadu .
Pēc Amerikas Savienoto valstu statistikas, aptuveni 100 miljoni ASV pieaugušo iedzīvotāju cieš no hroniskām sāpēm (Medicīnas institūts, 2011), ko ietekmē gan bioloģiskie, gan psiholoģiskie, gan sociālie faktori un sāpju optimālai ārstēšanai nepieciešama starpdisciplināra pieeja (Ehde, Dillworth, & Turner, 2014).
Perfekcionisms
Karīna Strode
Evita stāv blakus savam gara darbam un saņem komplimentus. Darbs ir padarīts lieliski.... Detaļas izstrādātas līdz spožai precizitātei. Viņa darbam ir veltījusi 2 mēnešus. Šis ir viņas triumfa vakars. Evita gan smaida, bet iekšēji saraujas katra klāt pienācēja priekšā „Ko viņš teiks? Vai viņam patiks? Ja nu nepatiks? Ja nu slavē tikai pieklājības pēc? Ko viņi domāja, sakot, ka darbs ir interesants?’’ Viens kritisks komentārs var aizslaucīt 100 izteiktos komplimentus kā nebijušus. Turklāt viņa ir pārāk nogurusi, lai vienkārši priecātos...
avots: http://www.intellego.lv/blogs/vai_perfekcionisms_dara_laimigu_
Sociālā trauksme
Karīna Strode
Sirds sitas... sajūta, ka paaugstinās spiediens... vēlme aizmukt vai vismaz paslēpties... sasprindzinājums... sajūta, ka galvā nav nevienas sakarīgas domas. Ko tas viss Tev atgādina? Sajūtas kādā grūtā eksāmenā? Brīdi pirms starta, kuram neesi gatava? Ļoti nepatīkamu sarunu?
Tā var būt jebkura no iepriekš minētajām situācijām, bet šoreiz Bubulis Briesmīgais ir kas cits! Tas ir jauks un saviesīgs pasākums! Par Bubuli Briesmīgo Tavās acīs to padara kompānija, kurā ir gan mazāk zināmi paziņas, gan arī pavisam nepazīstami cilvēki.
http://www.intellego.lv/blogs/sociala_trauksme
Trauksme un panikas lēkmes
Laila Kalniņa
Paaugstināta trauksme, sociālā trauksme, agorafobija un panikas lēkmes ir bieži sastopami traucējumi. Tie ir novēršami, tas nozīmē - risinājums ir iespējams! Kognitīvi biheiviorālā terapija ir pasaulē plaši atzīta pieeja trauksmes traucējumu novēršanā.
Kas ir depresija?
Ilona Krone
Depresija ir vārds, ko cilvēki bieži izmanto valodā , lai aprakstītu dažādas sajūtas, ieskaitot bēdas, vilšanos, neapmierinātību, garlaicību u.c.
Fiziskās aktivitātes un stress
Maruta Freimane - Brēdermane
Evolucionāri mūsu organisms ir attīstījies tā, lai būtu gatavs reaģēt uz stresu ārējā vidē (piemēram, kāda plēsīga zvēra uzbrukumu), fiziski cīnoties ar to vai bēgot. Diemžēl nozīmīgākie stresa izraisītāji mūsdienās vairumam no mums ikdienā neprasa reaģēt uz tiem fiziskā veidā, drīzāk būt mentāli aktīvam, saglabāt mieru un nosvērtību.
avots: http://www.intellego.lv/blogs/fiziskas_aktivitates_un_stress
Kļūdaino pieņēmumu veidi
Maruta Freimane - Brēdermane
Mēs diezgan viegli spējam atpazīt situācijas un notikumus ārējā vidē, kas izraisa mums dusmas, nomāktību, trauksmi, bailes vai aizvainojumu. Daudz grūtāk izprast ir to, ka lielākoties ne jau pašas situācijas, bet gan mūsu domas un interpretācijas par tām izraisa mūsu emocijas un attiecīgu rīcību. Savu kļūdaino domu atpazīšana ir pirmais solis uz iestrēgušas domāšanas vai uzvedības maiņu. Piedāvājam sarakstu ar biežākajiem kļūdainajiem pieņēmumiem, kas raksturīgi visiem no mums dažādās dzīves situācijās.
avots: http://www.intellego.lv/blogs/kludaino_pienemumu_veidi_