Lasiet vēl

Kas ir depresija?

Depresija ir vārds, ko cilvēki izmanto valodā , lai aprakstītu dažādas sajūtas, ieskaitot bēdas, vilšanos, neapmierinātību, garlaicību u.c.

Klīniskajā praksē, termins „Depresija” atšķiras no ikdienas „nomāktības” periodiem trīs būtiskos veidos:

Vairums cilvēku apgalvo, ka ir jutušies depresīvi. Garastāvokļa svārstības ir normāla parādība un tās palīdz mūs informēt, ka kaut kas iztrūkst mūsu dzīvē un ka mums būtu jāapsver potenciālas pārmaiņas. Bet klīniskā depresija ir smagāka kā vienkāršas garastāvokļa svārstības.

Tā kā depresijai var būt dažādas pakāpes, cilvēkiem, būtiski noskaidrot ārstēšanas iespējas, kas apvieno vairākas metodes, pieejas ( piemēram , kognitīvi – biheiviorālo terapiju, medikamentozo terapiju, ,apzinātības praksi).
Depresiju raksturo dažādi simptomi, kā piemēram, enerģijas zudums, intereses zudums par aktivitātēm un dzīvi kopumā, skumjas, apetītes un svara izmaiņas, grūtības koncentrēties, paškritika, bezcerības izjūta, fiziskas sūdzības, norobežošanās no apkārtējiem, aizkaitināmība, grūtības pieņemt lēmumus un suicidāla domāšana, domu malšana. Varbūt arī trauksmes izjūta un cilvēki bieži jūtas satraukti, var būt nelabi vai reibt galva, var piemeklē karstuma un aukstuma viļņi, aizmiglojas skatiens, paātrināta sirdsdarbība un svīšana.

Kā izpaužas depresija

Garastāvoklis

Depresija tiek uzskatīta par garastāvokļa traucējumu. 

Vieglā depresijas formā, indivīdi var nejusties slikti visu dienu, garastāvoklis var pacelties ar pozitīvu pieredzi, taču tas arī var noplakt pat pēc mazākās vilšanās. 

Smagas depresijas gadījumā, slikts garastāvoklis var saglabāties visas dienas garumā, un tas neuzlabojas pat tad, kad notiek, kas patīkams. 
Sliktais garastāvoklis dienas laikā var svārstīties – no rīta tas var būt sliktāks, un relatīvi labāks pēcpusdienā. Tās sauc par „diennakts svārstībām

Izplatītākie depresijas noskaņojumi ir:

Domāšana

Cilvēki , kurus māc depresija, domā noteiktos veidos. Tie mēdz sevi redzēt ‘’negatīvā gaismā’’ vai nēsāt ‘’ melnās brilles’’ .Bieži vien pašvērtējums un pašpārliecība kļūst zema. Nereti notiek domu malšana par to cik slikti t jūtas, cik pasaule ir briesmīga, un cik viss ir bezcerīgs.

Kas ir depresijas cēloņi?

Depresijai nav tikai viens cēlonis. Depresija var tikt skatīta kā „multifaktorāla– tas ir, to var izsaukt vairāki faktori. Šie faktori var būt bioķīmiski, interpersonāli, biheiviorāli (uzvedības) vai kognitīvi. Depresiju var izsaukt viens no šiem faktoriem, bet tikpat iespējams, ka to var izsaukt šo faktoru kombinācijas. Bioķīmiski faktori var ietvert ģenētisku predispozīciju ģimenē un smadzeņu patreizējo ķīmisko darbību. Konflikti un zaudējumi interpersonālajās attiecībās var būt depresijas cēloņi, tāpat arī uzvedības faktori, kā stresa līmeņa paaugstināšanās un pozitīvu, patīkamu pieredžu samazināšanās. Kognitīvie faktori ietver dažādus nepiemērotus un sagrozītus domāšanas veidus.
Kā domāšanas veids ietekmē depresiju?
Ir zināmi domāšanas veidi, kuri saistīti ar depresiju. Ieskatam minēti disfunkcionālo automātisko domu piemēri. Jāatgādina, ka šīs ir domas, kuras ienāk prātā spontāni un šķiet ticamas, tomēr tās atspoguļo sagrozītu uztveri un bieži vien ir bez pierādījumiem. Šīs domas nav fakti, bet cilvēki nereti tām tic. Tās ir saistītas ar skumjām , trauksmi, dusmām, bezcerības izjūtu u.c.

Domu lasīšana: “Viņš domā, ka man nekas nepadodas.”

Etiķešu piešķiršana: “Es esmu neveiksminieks.”

Pareģošana: “Mani noraidīs.”
“Es kļūdīšos.”

Katastrofizēšana: “ Nekam nav jēga. Man nekas neizdodas ”

Melbaltā domāšana: “Man neveicas it visā.”
“Man nekas nesniedz prieku.”

Pozitīvās pieredzes ignorēšana: “Tas jau neskaitās, jo to varētu paveikt jebkurš.”

Personalizēšana ‚‘Tā visa ir mana vaina‘‘

Dezadaptīvi pieņēmumi.

Tie iekļauj idejas par to , kas būtu jādara. Tie ir likumi, par kuriem depresīvi cilvēki domā, ka viņiem ir jādzīvo saskaņā ar tiem. Daži piemēri:
“Man būtu jāsaņem atzinība no ikviena.”
“Ja es kādam nepatīku, tas nozīmē, ka es neesmu mīlestības vērts.”
“Man nevajadzētu justies depresīvi.”
3. Fokuss uz negatīvais. Cilvēki bieži fokusējas uz savām neveiksmēm un kļūdām, pārspīlē tās, kā arī noniecina jebkuras pozitīvās īpašības, kuras tiem varētu piemist. Šie cilvēki var sevi saskatīt kā nemīlamus, neglītus, stulbus, vājus vai pat ļaunus.

Kādu palīdzību depresijas gadījumā piedāvā kognitīvi biheiviorālā ( KBT) pieeja ?

Kognitīvi-biheiviorālā depresijas ārstēšanas pieeja ir lielā mērā strukturēta, praktiska un efektīva intervences metode. Terapija laikā tiek identificēti ,atklāti tie uzvedības un domu modeļi, kuri izraisa un uztur depresiju. Šī terapija fokusējas uz Jūsu domām un uzvedību šajā brīdī, šeit un tagad. Jūs un Jūsu terapeits aplūkosiet, kādu ieguldījumu Jūsu labajā vai sliktajā pašsajūtā dod darbība vai darbības iztrūkums. Ir lietas, kuras Jūs varat darīt, lai sāktu justies labāk. Kopā ar savu terapeitu Jūs aplūkosiet arī negatīvos un nereālistiskos domāšanas veidus, kuri liek Jums justies depresīvi. Terapija palīdz apgūt veidus, ar kuru palīdzību domāt reālistiskāk un justies labāk.
KBT pieejā sākumā Jūs ar terapeitu identificēsiet Jūsu simptomus un to izteiktību . Terapijas mērķi varbūt saistīti gan ar pašvērtējuma paaugstināšanu, gan komunikācijas uzlabošanu, kautrīguma mazināšanu vai bezcerības un vientulības izjūtas mazināšanu. Kopā ar terapeitu Jūs sekosiet sava stāvokļa progresam, atsaucoties uz terapija sākumā veiktajiem mērījumiem

Cik efektīva depresijas ārstēšanā ir kognitīvi-biheiviorālā terapija?

Vairāki pētījumi, kuri veikti universitātēs visā pasaulē, ir uzskatāmi un konsekventi parādījuši, ka depresijas ārstēšanai kognitīvi-biheiviorālā terapija ir efektīva. 20 individuālo terapijas sesiju laikā aptuveni 75% pacientu piedzīvo ievērojamu simptomu mazināšanos. Dažos pētījumos kognitīvi-biheiviorālās terapijas apvienošana ar medikamentiem uzlabo ārstēšanas efektivitāti līdz 85%. Pat 2 gadus pēc kognitīvi-biheiviorālās terapijas pabeigšanas lielākajai daļai pacientu ir saglabājies garastāvokļa uzlabojums. Kognitīvi-biheiviorālā terapija tiecas ne tikai palīdzēt samazināt Jūsu simptomus, bet arī iemācīt Jums veidus, kā novērst šo simptomu atgriešanos.

Kas tiek sagaidīts no Jums kā klienta?

Depresijas ārstēšana ar kognitīvi-biheiviorālo terapiju pieprasa Jūsu aktīvu piedalīšanos. Terapijas sākuma fāzē Jūsu terapeits var Jums lūgt apmeklēt terapiju divreiz nedēļā, līdz Jūsu depresija samazinās. Jums lūgs izpildīt aptaujas, kas izvērtē Jūsu depresiju, trauksmi un citas grūtības, Jūs varat arī tikt lūgts lasīt literatūru, kura attiecas uz depresijas ārstēšanu. Vēl bez tā terapijas gaitā terapeits Jums var lūgt katru nedēļu novērot savu uzvedību , aktivitātes līmeni, kā arī garastāvokli. Var būt arī mājas darbu uzdevumi, kuri palīdzēs Jums pārveidot ierastos reaģēšanas veidus. Lai arī daudzi depresijas pacienti jūtas bezcerīgi attiecībā uz stāvokļa uzlabošanos, ir liela iespēja, ka Jūsu depresija ar šīs terapijas palīdzību būtiski mazināsies.

Kā ir ar tevi?

Kādus depresijas simptomus piedzīvo tu?
Pajautājiet sev:
„Kā mainās mana pasaule, kad mani māc depresija?”
„Ko es esmu pamanījis, ko es daru vai nedaru, kad esmu depresijas mākts?”
„Kā mainās mans redzējums par sevi, citiem un pasauli, kad esmu depresijas mākts?”
„Ko citi cilvēki pamana manī, kad mani māc depresija?”

Izmantotā literatūra:
Leahy, R.L. & Holland, S.J. (2000). Treatment Plans and Interventions for Depression and Anxiety Disorders